Zini, tu esi maita un man tas patīk.

Es nezinu, ko es ar šo visu gribēsu pateikt, jo sēžu istabā, kura smaržo (bet nu jau sak smirdēt, jo par ilgu) pēc benzīna un nedaudz krāsas, un man nav ne jausmas, par ko un vienkārsi ko es te gribu iebāzt, bet vienkārsi gribas atnakt un iebļāvēt šeit kaut kādu kārtējo bezjēgas informacijas porciju, jo tās visas puslīdznormāldomas ir palikušas varbūt 2011. gadā. (Nujā, gada pārskatu laikam raksīt par vēlu, ar to nodarbojas decembra beigās. Un, pat ja varētu, tad labāk nē, jo manējie neder pat tam, lai parēktu pēc gada un sadedzinātu to lapu. Ai.)

Ziniet, ko? Es gribu vienreiz beigt censties runāt tā, lai neviens neapvainotos. Jā, protams, mūsdienās saulītē celtā emocionālā inteliģence, tās visas tevjābūtlabampretcilvēkiem attieksmes un nedari citam to, kas tev pašam nepatīk. Opā, redz, kur tas ir. Man arvien labāk sāk patikt cilvēki, kurus reizēm var nosaukt par bezjūtīgam maitām un tas nebūs galīgi melots. Nē, protams, viņi jūt gan, tikai ta nav tāda puņķainā visu raudošo sapulcināšanas un piebarošanas ar cukurvati, un raudāsanas līdzi attieksme, bet gan tad, kad emocijas ir emocijas un ka ūdens paliek vannā, nevis aizplūst pa visu vannasitabu, paspējot vēl appludināt kaimiņa dzīvokli un jā. Padarot visus nafig nelaimīgus.
Protams, te var apgalvot, ka latvieši vienmēr bijuši tādi (kaut vai- krutākie vīrieši latviesu literatūrā nav nekādi klintsbluķi, bet gan maigie Antiņi, kuri Saulcerīti atmodina ar savu briesmīgemocionālounjūtīgo dvēseli, nevis pārsviež pār plecu un saka “davai turies, es tevi aizstiepšu.”) Nē nu nevajag aizmirst to labo sevi, kurš paglauda klaiņojosos kaķīšus, bet nu ja viņi piemīž kāpņutelpu un tur smird, un visi zina, ka tur smird, un visiem tas traucē, kāda velna pēc viņus tur ielaist, ja viņi var sasildīties arī pagrabā? A?
Nē nu, dzīve ir skaista, protams, tomēr sajūta reizēm, ka latvietis būs žēls pret jebkuru (kurs, protams, nav politiķis), bet pēc tam viņu vēl paspēs apdirst aiz muguras, pasakao, ka “vot, kāds nepatstāvīgs/mīkstčaulīgs/negudrs cilvēks”. Nuja, uzkodīs vakariņās otru latvieti. A pirms tam paraudās un apsaukās valdību kopa ar viņu. Varbūt ta ne tikai latviešiem, bet nu par citiem es nezinu. Viss. Pietiks.