Vienmēr esmu apskaudusi tos cilvēkus, kuriem reizēm pietiek ierakstīt vienu teikumu (nulabi, var divus vai nedaudzvairāk, bet doma jau nemainās), ielikt bildīti un būs ieraksts. Es tā gan gribētu,bet nemāku. Un arī neļautu sev. Tur jāmāk skaisti rakstīt. Nujā.

Dažiem uznāca vēlme te ielikt jauko-un-piemīlīgo tekstiņu. Redzēsim eksperimenta rezultus. Jūs vērtējiet.

Ir tak forši, ja gadās satikt kādu cilvēku, kurš ir gluži nepazīstams, bet jau uzreiz liekas jauks, vai ne? (un tad ieiet viņa profilā, uzrakstīt vēstuli, un viņš atbild… Bet labi, šoreiz ne par to.) Bet kāpēc tā liekas? Nu,tur diezgan ļoti svarīgs mēdz būt apģērbs. Nu tā,lai atpazītu savējos, tāpēc man vēl nesen bija neliels zajobs nekad neģērbties galīgi tā, lai saplūstu ar pārējiem. Un nu jā, tajā foršcilvēkatpazīšanā katram ir savas metodes (ja vispār ir). Bet tā ir pietiekami interesanta lieta vispār.
Kādreiz man neko īpaši neizteica adīti džemperi un jakas, ja nu vienīgi to anekdoti par “adidas” un “adīts”. Bet vajadzēja tikai vienu cilvēku, lai tajā visā nedaudz iemīlētos. Tāpat kā skolā vajag vien domraksta tēmu, lai sāktos grafomānijas uzplūdi. (Jā, esmu viegli ietekmējama. :D) Jo tagad jā, tagad es varētu naktīs sapņot, ka guļu tādu džemperu kaudzē un vilna nedaudz kož. Tāda jauki vecmāmiņiska sajūta. Tāpat kā biezpiena pankūkas brokastīs. Vai iešana uz veikalu kā lielais notikums. Nujā. Un arī pogas tām visām jakām ir lielas, tās īpaši jauki izskatās mazās roķelēs. Tikai ne acu vietā, mani nedaudz pabaidījusi ir Coraline.
Aii, tā jaukā jaukā sajūta, kad kaut kas silts un jauks nesen bijusi tikai kamolu kaudze grozā. Pati adīšanas ideja taču jau sasilda (protams, ja vien nav tā, ka veste, kuru tu tikko iesāki pilnīgi neko nesaprotot, nav jānodod divu nedēļu laikā, citādi būs mīnus balle). Interesanti, mēs saviem bērniem adīsim? Es ceru, ka jā. Un ļoti iespējams, ka arī viņi cerēs, ka jā. (:

P.S. Es rakstu no telefona un esmu Ļoti Dusmīga,ja neviens nevar izlasīt,jo nepublicējās.
P.P.S. Rīt Aglona. Kāds brauks? (:

About melānija

Estere par mani teica šitā: "Tu iepriekšējā dzīvē bija kaut kas dikti jauks, tāpēc arī tagad tu esi dzīvesgudra, un daudz izaugušāka (kā šitas rakstās nav ne jausmas, man nepadodas latviešu valoda īpaši) par Taviem vienaudžiem, tajā pašā laikā Tu spēj saglabāt dzīvesprieku, un spēju priecāties par lietām, kas varbūt citiem būs pašsaprotamas. Tu māki atšķirt Draugus no draugiem un Tu esi tāds sajūtu cilvēks, kas ne vienmēr ir labi laikam. un vēl Tu esi atklāta - nebaidies teikt to ko domā, bet pieklājības robežās, un Tev ir svarīgs citu viedoklis par dažādām lietām, tāds mazais vilcieniņš, kurš savos vagonos sakrāj pieredzi. Es varu derēt, ka tev patīk mest kūleņus pilsētas centra zālājos, un tu nebaidies darīt lietas, kuras ir bērnišķīgas, un vēl Tu laikam nevēlies pieaugt, vai vismaz zaudēt savu skatu uz dzīvi, un ieraudzīt tās lietas, ko pieaugušie neredz. Laikam viss."

»

  1. žurka says:

    vilnu jau parasti nenēsā, jo kruta, nēsā tāpēc, ka tā ir daudz siltāk, bet ej nu sazin, varbūt vidusskolā mūsdienās ir tādi aizspriedumi.

  2. Iveta says:

    Man ir jautājums out of topic :D Kā tu vari uz ielas satiktam NEPAZĪSTAMA cilvēkam uzrakstīt draugos? Kā tu viņu tur atrodi? Visus 2 miljonus lietotāju pāršķirsti? Bez obid ;)
    Man baigi patīk šitā ideja, bet tie”sam- kā lai viņu atrod? ja galīgi nezinu, kā galus sadzīt kopā?

    • melānija says:

      Nē, šoreiz ne uz ielas, tas bija ar tādu zemtekstu domāts, ka visi cilvēki, kuri vien tik satikti, ir un paliek internetā. :D
      Uz ielas satiktu atrast nav gadījies, tikai pasākumos satiktos. Nujā, caur draugu draugu draugu draugiem tad, bet tādās situācijās vismaz zināms viņa aptuvenais iespējamais paziņu loks.

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s