es gados

Šitas blogs vispār sastāv no “ko es darīju šodien vai nešodien”, kaut kādiem parasti nesvarīgiem sīkumiem vai vilcēnu pārdomām par kaut ko. Un tās pārdomas gandrīz visas ir “es vienmēr rakstu vienu un to pašu, tikai ar citiem vārdiem, jo ceru, ka nejauši pa visu iemaisīsies kāda jauna doma”. Nu, tā apmāram.

Bet šitie daži vilcēni sastāv no krītiņiem, trešdienām, galvas likšanas citiem klēpī, sapņošanas, jocīgošanās, daudzmācīšanās un, jā, es laikam esmu viens no šitiem vilcēniem. un vēl tie daži vilcēni klausās daudz latviešu mūzikas un nedaudz Beirut (un šo to citu arī, bet pēdējā laikā vēl nedaudzāk), bet neklausa vecākus. un viņiem ir daudzsprādžainas rokas un kerzas beidzot. un lentes matos (parasti zaļas), svārki (bikses tikai sporta stundās) un liela vēlme izrādīt to, ka viņi atšķiras no citiem, vismaz tā sanāk. un vēl viņiem patīk grāmatas, kad ir laiks. un vēl lakrica ir laba. bet laikrica ir tikai Rīgā (nu, dabūjamā lakrica), tāpēc uz Rīgu bieži braukt ir forši. un vēl Rīgā ir dažas lietas, kuras ir daudz jaukākas par lakricu, bet tās nav lietas, tie ir cilveki, vispār.

Kā vispār divāsbizēs rakstītais? Tīk, m?

p.s. gados virsrakstā ir darbības vārds.

p.p.s. prasiet, lūdzu.